Par drošību attiecībās
Mīļie vecāki un pedagogi,
Par bērnu drošību mūsdienās tiek runāts daudz: par drošību uz ielas, uz ūdens, mājās vai mežā. Taču ir kāds drošības veids, kas ar bērniem joprojām tiek pārrunāts reti – tā ir personiskā drošība attiecībās ar citiem cilvēkiem. To izskaidrot nav tik viegli kā uzmanīšanos no uguns vai asiem priekšmetiem, taču nodarījumu sekas var būt ne mazāk ilgstošas un sāpīgas.
Līdzcilvēki (pieaugušie un vienaudži) var nodarīt bērnam pāri fiziskā, emocionālā un seksuālā veidā. Turklāt visbiežāk pāridarītāji ir tieši bērnam pazīstamie cilvēki, un dažkārt bērns pat nesaprot, ka viņam tiek darīts pāri. Taču par to nebūt nav jārunā biedējoši vai mulsinoši. Mēs varam runāt ar bērnu viņam saprotamā valodā – ar atraktīviem tēliem, spēlēm un aktīvu darbošanos. Turklāt, mācoties ieklausīties savās sajūtās un atpazīt nedrošas situācijas, bērns mācās ņemt vērā arī citu cilvēku personiskās robežas.
Lai skaidrotu personisko drošību vieglā un saprotamā veidā, “Centrs Dardedze” jau pirms 15 gadiem radīja īpašu varoni vārdā Džimba un izveidoja Džimbas drošības programmu 5-10 gadus veciem bērniem (bērnudārzu vecākajām grupiņām un sākumskolas klasēm), kā arī apmācību programmu pedagogiem – Džimbas aģentiem. Šobrīd tās saturs tiek atjaunots, pielāgots mūsdienu izaicinājumiem un dodas pie bērniem ar jaunu sparu.
Jebkurās attiecībās bērnam ir tiesības justies droši. Aicinām apmeklēt Džimbas drošības programmas nodarbības un noteikti turpināt runāt par drošību attiecībās arī mājās, dārziņā un skolā – lai personiskā drošība kļūst par daļu no jūsu ikdienas!
Bērns būs pasargāts, ja par drošību ar bērnu runāsim ne vien atsevišķās nodarbībās, bet arī ikdienā. Šeit daži padomi:
- Kā vecākiem rīkoties, lai ikdienā ievērotu bērna personiskās robežas?
- Ieviesiet savā ģimenē (arī dārziņā, skolā) skaidrus noteikumus attiecībā uz privātumu – ģērbjoties, mazgājoties, apmeklējot tualeti. Ikvienam ģimenē ir pienākums šīs robežas ievērot.
- Parādiet bērnam, ka jūs ņemat vērā ģimenes locekļu personiskās robežas un viņu teikto “Nē”. Ņemiet vērā bērna teikto “nē” rotaļājoties, kutinot, apmīļojot. Ja bērns satiekoties nevēlas dot buču, nespiediet viņu to darīt. Pretējā gadījumā bērns mācīsies neņemt vērā savas sajūtas, ļaus citiem tās pārkāpt un arī pats pārkāps citu robežas.
- Lietojiet ģimenē skaidrus un atbilstošus dzimumorgānu apzīmējumus. Tieši tāpat kā mācām, ka deguns ir deguns un roka ir roka, svarīgi, lai bērni prot saprotami nosaukt vārdā arī savas intīmās ķermeņa daļas. Tas ir būtiski arī situācijās, kad bērns grib izstāstīt pieaugušajam par to, ka viņu kāds aizskāris – lai nerastos pārpratumi.
- Ko pārrunāt ar bērnu ikdienā?
- Tavs ķermenis ir Tavs!
Tavs ķermenis pieder tikai Tev pašam – neviens nedrīkst to aiztikt bez Tavas atļaujas. “Biksīšu likums” nosaka, ka intīmās vietiņas – ķermeņa vietas, ko sedz peldkostīms – citi nedrīkst aiztikt (izņemot gadījumus, kad Tev tiešām vajadzīga palīdzība no ārsta vai mazgājoties). Tāpat citi nedrīkst prasīt, lai Tu aiztiec viņu intīmās vietiņas. Citi nedrīkst Tevi arī fotografēt vai filmēt pliku.
- Ir labi un ir slikti pieskārieni. Saki “nē” sliktajiem!
Gaidīts apskāviens un buča no mīļa cilvēka parasti ir labs pieskāriens, turpretī pieskāriens, kas nodara sāpes, rada nepatīkamas sajūtas vai satrauc, nav pieļaujams – tam jāsaka ”nē!”.
- Ir labi un slikti noslēpumi – vienmēr izstāsti sliktos!
Gatavot dāvanu tuvam cilvēkam ir labs noslēpums, bet noslēpums, kas Tevi satrauc, liek justies neērti, biedē vai kādu apbēdina, ir slikts noslēpums. Tas noteikti jāizstāsta uzticamam pieaugušajam.
- Zini savus drošos cilvēkus!
Uzraksti uz lapas 5 uzticamus pieaugušos, pie kuriem var vērsties, ja jūtas nomākts, satraukts, nobijies vai ja kāds nodarījis pāri. Viņiem Tu var stāstīt visu, un viņi Tev ticēs. Tie var būt vecāki, radinieki, draugu vecāki, skolotāji, ārsti. Stāstīt viņiem par savām sajūtām ir ļoti laba un drosmīga rīcība!
- Pasargāt bērnu ir pieaugušā uzdevums!
Rūpēties par Tavu drošību ir pieaugušo atbildība – pieaugušo darbiņš ir veltīt laiku, lai uzmanīgi ieklausītos bērna teiktajā, pamanītu viņa izjūtas un palīdzētu.
- Atspēkojam 6 mītus attiecībā uz bērnu izglītošanu par personisko drošību attiecībās
- Mans bērns zaudēs savu nevainīgumu
Nav tiesa. Zināšanas bērnu stiprinās un palīdzēs būt pasargātam. Pētījumi apliecina, ka bērnu izglītošana viņu izpratnei atbilstošā veidā palīdz novērst bērnu seksuālu izmantošanu – bērni iemācās izvairīties no nevēlamām situācijām un vērsties pēc palīdzības.
- Nodarbībās tiks apspriests pats seksuālas izmantošanas akts
Kad mēs mācāmies ceļu satiksmes noteikumus, mēs nerādām bērniem sabrauktus cilvēkus. Tāpat arī mācoties par sava ķermeņa personisko drošību, šī informācija tiek pasniegta vecumam atbilstošā veidā, kas bērnu nenobiedē. Sekss un bērna seksuāla izmantošana netiek pieminēta.
- Mans bērns ir pārāk mazs, lai mācītos par personisko drošību attiecībās
3 līdz 8 gadi ir īpaša riska grupa, kad bērns var tikt seksuāli izmantots, pats to neapzinoties. Turklāt jo agrākā vecumā bērns ir piedzīvojis seksuālu izmantošanu, jo smagākas sekas tas var atstāt. Tāpēc, jo agrāk sākam bērnu izglītot, jo labāk. Tiklīdz bērns sāk runāt – sākam!
- Pietiek ar to, ka mācām bērnam uzmanīties no svešiniekiem
85% no pāridarītājiem ir bērnam pazīstami cilvēki. Tas var būt šķietami uzticams ģimenes loceklis, draugs vai cits paziņa. Cilvēki, kas seksuāli izmanto bērnus, ir starp mums. Tas var būt jebkurš.
- Kāpēc par to runāt, ja mans bērns nekad netiks seksuāli izmantots?
1 no 5 meitenēm un 1 no 8 puikām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai piedzīvo seksuālu izmantošanu (vieglākā vai smagākā formā). Ir lielāka varbūtība tikt seksuāli izmantotam nekā salauzt roku vai kāju, tāpēc diemžēl nevaram teikt, ka tas uz mums neattiecas.
- Manam bērnam nav vajadzīgas zināšanas par personisko drošību – viņš man tāpat visu izstāsta
Bērns var tikt iebiedēts un manipulēts, lai turētu “noslēpumu”, un viņš par notikušo nestāsta. 73% seksuāli izmantotu bērnu klusē par to vismaz gadu pēc notikušā, 45% to neizstāsta pirmajos piecos gados, un daudzi neizstāsta nekad.
- Papildu materiāli
