LIELĀS DZĪVES SKOLA

Nodarbība.

Nodarbības mērķis.

  • Noskaidrot, vai klasē ir mobinga risks, izvērtējot bērnu uzskatus un pārliecību.
  • Palīdzēt saprast atšķirību starp konfliktu un mobingu.
  • Iemācīties atšķirt mobingu no ikdienas konfliktsituācijām, ar kurām bieži nākas saskarties.
  • Iemācīties lietot “strīdu atslēdziņu” („es vēstījumu”), lai risinātu konfliktsituācijas, kas var kļūt par pamatu mobingam.

Nepieciešamie materiāli.

Informācija vadītājam.

Pirms nodarbības aicinām izlasīt, lai labāk sagatavotos nodarbībai!

Atšķirība starp mobingu un konfliktu.

Ikvienam nākas savā ikdienā sastapties ar konfliktsituācijām. Tādā veidā bērni mācās diskutēt un veidot attiecības. Mobings turpretim nedod vietu diskusijām un sagrauj otru, nevis palīdz veidot attiecības.

Visātrākais indikators, lai atšķirtu konfliktsituāciju no mobinga, ir varas (spēka) nevienlīdzība.

Vara (spēks) var izpausties dažādi – izmērā, vecumā, spēkā, skaitā, sociālajā statusā, ekonomiskajos resursos, spējās un pašapziņā.

Galvenās atšķirības starp mobingu un konfliktu (Dan Olweus, 1993)

Normāls konfliktsMobinga uzvedība
Vienas reizes notikums.Notikums, kas atkārtojas.
Nav iepriekš plānots, rodas „brīža karstumā”. Ar iepriekšēju nodomu, mērķtiecīgs.
Patiess sarūgtinājums un vilšanās abās pusēs. Tas, kuram dara pāri, ir vairāk sarūgtināts.
Centieni atrisināt situāciju. Centieni būt noteicošajam un kontrolēt situāciju.
Necenšas kādam kaut ko atņemt. Centieni atņemt kādam varu vai personīgās lietas.
Abas puses atzīst savu līdzatbildību radušajā situācijā. Vainota tiek tikai viena puse.
Mēģina izlīdzināt situāciju no abām pusēm. Pāridarītājs nemēģina izlīdzināt situāciju.

Bērni mēdz aizbildināties, ka mobinga situācijā ir tikai „jokojušies” vai „pavilkuši uz zoba” (ķircinājuši). Jāsaprot, ka starp jokošanu, ķircināšanu un mobingu ir milzīga atšķirība.

Jokošana – centieni radīt jautrību un humoru; parasti draugu starpā. Ķircināšana – centieni provocēt reakciju, piemēram, dusmas, apjukumu utml.

“Es vēstījums”

Bieži konfliktsituācijās bērni vaino otru, nespējot nedz saskatīt, kā otra cilvēka rīcība liek viņam justies, kā arī nespējot to konstruktīvi izpaust vārdos. “ Es vēstījums” informē par vēstījuma paudēja bažām un rūpēm, bet vienlaikus arī signalizē par to, ka nevēlamā uzvedība ir jāmaina.

Lai bērniem būtu vieglāk izprotama vēsts, nodarbībā “ Es vēstijums” ir nodēvēts par “Strīdu atslēdziņu”

“ Es vēstījums “ sastāv no trim, parasti savstarpēji maināmām daļām. Šis vēstījums izskatās šādi:

Man ir bail, redzot tevi kāpjam uz galda, jo tas nav stingrs, un tu vari savainoties.

Šādi jūs varat veidot “ Es vēstījumu”, demonstrējot visas trīs tā daļas:
1.   Man ir bail,
(jūsu sajūtas)
2.   redzot tevi kāpjam uz šī galda,
(tas, kas notiek)
3.   jo tas nav stingrs, un tu vari savainoties.
(pamatojums)

Patiesībā šajā formulā nav nekā maģiska, bet kaut kas “ Es vēstījumā” ir tāds, kas uzrunā bērnu. “ Es vēstījums “ ir rīks, ar kura palīdzību bērniem tiek mācīts efektīvi un precīzi paust savas sajūtas – jūs radāt paraugu spējai sasaistīt sajūtas ar uzvedību. Ar šo rīku jūs arī parādāt, ka uzticaties bērna spējai izmainīt savu uzvedību. Turklāt “Es vēstījums” pamatojas bērna vajadzībā būt pieņemtam no to pieaugušo puses, ar kuriem viņam vai viņai ir mīlošas vai cieņpilnas attiecības.

Uz “Es vēstījumiem” bērni reaģē dažādi. Ja bērns mājās ir pakļauts striktai, autoritārai disciplīnai, “ Es vēstījums” var izrādīties nepietiekami iedarbīgs, lai iedvesmotu vēlmi mainīties. No otras puses, ja vecāki ir tendēti uz visatļautību, bērna empātijas vai atbildības sajūta var būt nepietiekami attīstīta, lai motivētu viņu atbilstoši reaģēt,

Savu “ Es vēstījumu” formulējiet pozitīvā, neitrālā balsī, vienlaikus centieties izveidot acu kontaktu. Šis vēstījums jānodod tā, lai adresāts saprastu, ka no viņa vai viņas tiek gaidīta attiecīga atbildes reakcija. Ja bērna uzvedība apdraud paša bērna veselību vai dzīvību vai arī viņš kaut ko bojāt, fiziski pārvietojiet viņu no apdraudējuma avota, vienlaikus turpinot runāt. Pārējās situācijās dodiet viņam vai viņai laiku atbilstoši reaģēt. Ja jūsu “ Es vēstījums” pirmajā reizē neizraisa izmaiņas, atkārtojiet to stingrāk.

“Es vēstījums” ir viena no piecām ierobežojumus nosakošajām stratēģijām, kuras tiek izmantotas problēmu risināšanā. Tās parasti ir savstarpēji variējamas. Stratēģiju izvēle ir atkarīga no dažādām situācijām. Reizēm ir lietderīgi procesa vidū pārslēgties no vienas stratēģijas uz citu. Ja “ Es vēstījumu” jums nākas atkārtot vairāk nekā divas reizes,

tad ir laiks izvēlēties citas stratēģijas: brīdināt par sekām, paziņot par neparedzamiem apstākļiem, sniegt informāciju vai piedāvāt izvēli. Galējā situācijā var pielietot aizvešanu malā vai izsēdināšanu, taču šo stratēģiju nevajadzētu izmantot pārāk bieži.

Ir svarīgi, lai Jūs kā pieaugušais, kuram ir autoritāte pār bērniem klasē, regulāri pats/i praktizētu “Es vēstījumu” savā runā, lai bērni redz un izbauda konkrētas situācijas, kurās to lieto. Tas arī iedrošinās bērnus šo “strīdu atslēdziņu” sākt lietot savā savstarpējā saskarsmē, risinot ikdienas konfliktsituācijas, kas savlaicīgi mazinās mobinga jeb vienaudžu savstarpējās vardarbības risku.

Nodarbības gaita.

Ievads bērniem nodarbības sākumā:

Mēs skolā kopā pavadām lielu dienas daļu un tās ir piecas dienas nedēļā! Mēs visi esam ļoti dažādi. Atšķirības dažkārt rada nesaskaņas un strīdus, kurus mēs ne vienmēr protam atrisināt. Ir reizes, kad mēs strīdoties pasakām lietas, kuras sāpina otru, lai gan vēlāk nemaz tā vairs nedomājam. Bet izrādās, ka ir veids, kā strīdus var atrisināt, nenodarot otram pāri un neliekot viņam justies slikti. Šajā nodarbībā mācīsimies par to, ka tad, kad otru ilgstoši pazemo un dara pāri vai nu ar darbiem, vārdiem vai attieksmi, tad to sauc par mobingu. Pirms mēs par to runājam vairāk, es Jūs aicinu padomāt kopā ar mani par dažādiem apgalvojumiem.

1. Apgalvojumi

Izdaliet katram bērnam zaļu un sarkanu karodziņš (vai sarkana/zaļa papīra loksne). Zaļais karodziņš nozīmē piekrītu, sarkanais – nepiekrītu. Lasiet bērniem priekšā pa vienam apgalvojumam un aiciniet bērnus pacelt karodziņu – piekrītu vai nepiekrītu. Zaļais karodziņš nozīmē, ka bērns piekrīt Jūsu nolasītajam apgalvojumam, sarkanai – ka nepiekrīt. Bērniem lūdziet paskaidrot, kāpēc viņš piekrīt vai nepiekrīt konkrētajam apgalvojumam.

  • Ja man kāds dara pāri, es par to nevienam nesaku.
    • Tev noteikti ir jāiet izstāstīt kādam, ja tev ir nodarīts pāri. Kas var būt tie cilvēki, kam viss jāizstāsta? Mājās? Skolā vai bērnudārzā?
  • Ja kāds apsaukā un apsmej, tad sāp sirsniņa.
    • Vārdi dažkārt var nodarīt sāpīgāk mūsu sirsniņai nekā sitiens. Tāpēc mēs neapsaukājam un neapsmejam citus. Ja esam nodarījuši pāri, tad vienmēr atceramies atvainoties.
  • Ja kāds tevi apsmej vai iesit, tev pašam jātiek ar to galā.
    • Dažreiz varam arī paši aizstāvēt sevi un pateikt: “Nedari man tā, man tas nepatīk!” Bet ja tu jūti, ka baidies vai nevari aizstāvēt sevi, tad vienmēr aicini pieaugušo palīgā un izstāsti, kas ar tevi ir noticis.
  • Ja es redzu, ka kāds raud, es pieeju klāt un parunājos ( pažēloju, samīļoju).
    • Tieši tā!
  • Ja tev kāds sit, tad jāsit pretī.
    • Ja man kāds sit, es varu teikt: „Nedari man tā, man tas nepatīk! - un noteikti iet pastāstīt kādam pieaugušajam, ja pāridarītājs nebeidz sist.

2. Kas ir mobings

Šodien mācīsieties jaunu vārdu – MOBINGS. Tā ir nejauka izturēšanās pret citiem ar nolūku nodarīt pāri vai sāpināt!

Pārrunājiet ar bērniem, kādā veidā mēs varam nodarīt otram pāri!

Mēs varam nodarīt pāri sitot, sperot, kožot, pagrūšot, iekožot utt.

Mēs varam nodarīt pāri ar vārdiem – apsaukājot, apsmejot, aprunājot utt.

Arī tad kad, kādu neievērojam, neiesaistam, izliekamies neredzam, arī tad mēs nodarām pāri.

Tagad daudzi bērni jau lieto mobilos telefonus un dažkārt arī sāpina citus, nosūtot telefonā nejaukas īsziņas vai attēlus.

3. Ne katra situācija ir mobings

Vienmēr būs situācijas, kurās mums ir kādas domstarpības vai nesaskaņas ar citiem, taču tas ir kas cits. Tas nav mobings, ja bērna uzvedība (rīcība) nav ar mērķi nodarīt pāri, ja tā nav netaisnīga, un ja tā nenotiek vairāk kā vienu reizi.

Es jums parādīšu vairākas sitācijus un mēs kopīgi mēģināsim saprast, vai tas ir mobings (ja kads nodara pāri speciāli un vairāk nekā vienu reizi) vai tas ir konflikts (kur nav nodoma speciāli nodarīt pāri, kas var būt vienreizējs notikums, kur pēc tam, iespējams, tiek izlīgts miers).

Situācijas:

1.   Divi draugi ir sastrīdējušies, iespējams, jau pēc brīža viņi izlīgs. (Konflikts.)
2.   Bariņš puišu, kas katru dienu apsaukā kādu mazāku puisīti. (Mobings.)
3.   Puiši, kas bieži atņem un izmētā kāda klasesbiedra mantas. (Mobings.)
4.   Puisītis aizņēmies sava drauga skrituļdēli un netīšām salauzis to. (Konflikts.)

4.    Emociju kartiņas

Ļaujiet katram bērnam izvilkt vienu emociju kartiņu! Aiciniet katru atpazīt un nosaukt, kāda emocija ir attēlota (priecīgs, dusmīgs, bēdīgs, nobijies, nokaunējies)! Aiciniet bērnus atcerēties, kad viņi tā ir jutušies!

5. “Strīdu atslēdziņa”

Pārrunājiet ar bērniem, kā lietot „Strīdu atslēdziņu”!

Dažkārt mēs jūtamies neapmierināti un mums nepatīk tas, ko dara kāds cits. Ir ļoti svarīgi, lai mēs prastu to pateikt šim cilvēkam, paužot, kā mēs izprotam to, kas notiek un kā tas liek mums justies. Mums jāspēj pateikt, kā mēs jūtamies, kas mums nepatīk, un kā mēs vēlamies to atrisināt. To mēs dēvējam par „Strīdu atslēdziņu”. „Strīdu atslēdziņa” vislabāk darbojas konfliktsituācijas, lai nepieļautu mobinga rašanos.

Uzrakstiet „Strīdu atslēdziņas” formulu uz tāfeles vai pielieciet plakātu! „Es jūtos…… kad….. un es vēlētos…..”

Kopīgi noskatieties un pārrunājiet filmiņā attēlotās situācijas un “es vēstījumu”!

Noslēgums.

Vēlreiz aiciniet paņemt savas emociju kartiņas un atcerēties, kad bērns tā ir sajuties! Kopīgi mēģiniet izdomāt atbilstošu „Strīdu atslēdziņu ” - „Es jūtos…… kad….. un es vēlētos…..”!

Piemērs. Es jutos dusmīgs, kad māsa atņem manas mantas, es gribētu, lai viņa paprasa man atļauju.

Es jūtos bēdīgs, kad Ivo mani nosauc sliktā vārdā, es gribētu, lai Ivo vairs neapsaukātos.

Nodarbības noslēgumā, pārrunājiet ar bērniem:

  • Kas tev vislabāk patika šajā nodarbībā?
  • Ko tu jaunu uzzināji?
  • Kas tev vislabāk patīk tavā klasē?

(Nodarbību varat sadalīt arī divās daļās, ja pārrunājamais materiāls šķiet pārāk apjomīgs vienai nodarbībai. )