tālrunis
Pieaugušajiem
Par bērnu drošību mūsdienās tiek runāts daudz: par drošību uz ielas, uz ūdens, mājās vai mežā. Personiskā drošība attiecībās ar citiem cilvēkiem.
Lasāmplaukts
Mīļie vecāki un pedagogi,
Par bērnu drošību mūsdienās tiek runāts daudz: par drošību uz ielas, uz ūdens, mājās vai mežā. Taču ir kāds drošības veids, kas ar bērniem joprojām tiek pārrunāts reti – tā ir drošība attiecībās ar citiem cilvēkiem. To izskaidrot nav tik viegli kā uzmanīšanos no uguns vai asiem priekšmetiem, taču nodarījumu sekas var būt ne mazāk ilgstošas un sāpīgas.
Līdzcilvēki (pieaugušie un vienaudži) var nodarīt bērnam pāri fiziskā, emocionālā un seksuālā veidā, tostarp ar tehnoloģiju starpniecību. Turklāt visbiežāk pāridarītāji ir tieši bērnam pazīstamie cilvēki, un dažkārt bērns pat nesaprot, ka viņam tiek darīts pāri. Taču par to nebūt nav jārunā biedējoši vai mulsinoši. Mēs varam runāt ar bērnu viņam saprotamā valodā – ar atraktīviem tēliem, spēlēm un aktīvu darbošanos. Turklāt, mācoties ieklausīties savās sajūtās un atpazīt nedrošas situācijas, bērns mācās ņemt vērā arī citu cilvēku personiskās robežas.
Lai skaidrotu drošību attiecībās vieglā un saprotamā veidā, “Centrs Dardedze” jau pirms 20 gadiem radīja īpašu varoni vārdā Džimba un izveidoja Džimbas drošības programmu 5-10 gadus veciem bērniem (bērnudārzu vecākajām grupiņām un sākumskolas klasēm), kā arī mācību programmu pedagogiem – Džimbas aģentiem.
Jebkurās attiecībās bērnam ir tiesības justies droši. Aicinām apmeklēt Džimbas drošības programmas nodarbības un noteikti turpināt runāt par drošību attiecībās arī mājās, dārziņā un skolā – lai drošība attiecībās kļūst par daļu no jūsu ikdienas!
Bērns būs pasargāts, ja par drošību attiecībās ar bērnu runāsim ne vien atsevišķās nodarbībās, bet arī ikdienā. Šeit daži padomi:
Bērna personiskās robežas
Kā vecākiem rīkoties, lai ikdienā ievērotu bērna personiskās robežas?
- Ieviesiet savā ģimenē (arī dārziņā, skolā) skaidrus noteikumus attiecībā uz privātumu – ģērbjoties, mazgājoties, apmeklējot tualeti. Ikvienam ģimenē ir pienākums šīs robežas ievērot.
- Parādiet bērnam, ka jūs ņemat vērā ģimenes locekļu personiskās robežas un viņu teikto “Nē”. Ņemiet vērā bērna teikto “nē” rotaļājoties, kutinot, apmīļojot. Ja bērns satiekoties nevēlas dot buču, nespiediet viņu to darīt. Pretējā gadījumā bērns mācīsies neņemt vērā savas sajūtas, ļaus citiem tās pārkāpt un arī pats pārkāps citu robežas.
- Lietojiet ģimenē skaidrus un atbilstošus dzimumorgānu apzīmējumus. Tieši tāpat kā mācām, ka deguns ir deguns un roka ir roka, svarīgi, lai bērni prot saprotami nosaukt vārdā arī savas intīmās ķermeņa daļas. Tas ir būtiski arī situācijās, kad bērns grib izstāstīt pieaugušajam par to, ka viņu kāds aizskāris – lai nerastos pārpratumi.
Ko pārrunāt ar bērnu ikdienā?
Kā vecākiem rīkoties, lai ikdienā ievērotu bērna personiskās robežas?
- Tavs ķermenis ir Tavs!
Tavs ķermenis pieder tikai Tev pašam – neviens nedrīkst to aiztikt bez Tavas atļaujas. “Biksīšu likums” nosaka, ka intīmās vietiņas – ķermeņa vietas, ko sedz peldkostīms – citi nedrīkst aiztikt (izņemot gadījumus, kad Tev tiešām vajadzīga palīdzība no ārsta vai mazgājoties). Tāpat citi nedrīkst prasīt, lai Tu aiztiec viņu intīmās vietiņas. Citi nedrīkst Tevi arī fotografēt vai filmēt pliku. - Ir labi un ir slikti pieskārieni. Saki “nē” sliktajiem!
Gaidīts apskāviens un buča no mīļa cilvēka parasti ir labs pieskāriens, turpretī pieskāriens, kas nodara sāpes, rada nepatīkamas sajūtas vai satrauc, nav pieļaujams – tam jāsaka ”nē!”. - Ir labi un slikti noslēpumi – vienmēr izstāsti sliktos!
Gatavot dāvanu tuvam cilvēkam ir labs noslēpums, bet noslēpums, kas Tevi satrauc, liek justies neērti, biedē vai kādu apbēdina, ir slikts noslēpums. Tas noteikti jāizstāsta uzticamam pieaugušajam. - Zini savus drošos cilvēkus!
Uzraksti uz lapas 5 uzticamus pieaugušos, pie kuriem var vērsties, ja jūtas nomākts, satraukts, nobijies vai ja kāds nodarījis pāri. Viņiem Tu var stāstīt visu, un viņi Tev ticēs. Tie var būt vecāki, radinieki, draugu vecāki, skolotāji, ārsti. Stāstīt viņiem par savām sajūtām ir ļoti laba un drosmīga rīcība! - Pasargāt bērnu ir pieaugušā uzdevums!
Rūpēties par Tavu drošību ir pieaugušo atbildība – pieaugušo darbiņš ir veltīt laiku, lai uzmanīgi ieklausītos bērna teiktajā, pamanītu viņa izjūtas un palīdzētu.
Mīti par drošību attiecībās
Atspēkojam 6 mītus attiecībā uz bērnu izglītošanu par personisko drošību attiecībās
- Mans bērns zaudēs savu nevainīgumu
Nav tiesa. Zināšanas bērnu stiprinās un palīdzēs būt pasargātam. Pētījumi apliecina, ka bērnu izglītošana viņu izpratnei atbilstošā veidā palīdz novērst bērnu seksuālu izmantošanu – bērni iemācās izvairīties no nevēlamām situācijām un vērsties pēc palīdzības. - Nodarbībās tiks apspriests pats seksuālas izmantošanas akts
Kad mēs mācāmies ceļu satiksmes noteikumus, mēs nerādām bērniem sabrauktus cilvēkus. Tāpat arī mācoties par sava ķermeņa personisko drošību, šī informācija tiek pasniegta vecumam atbilstošā veidā, kas bērnu nenobiedē. Sekss un bērna seksuāla izmantošana netiek pieminēta. - Mans bērns ir pārāk mazs, lai mācītos par personisko drošību attiecībās
3 līdz 8 gadi ir īpaša riska grupa, kad bērns var tikt seksuāli izmantots, pats to neapzinoties. Turklāt jo agrākā vecumā bērns ir piedzīvojis seksuālu izmantošanu, jo smagākas sekas tas var atstāt. Tāpēc, jo agrāk sākam bērnu izglītot, jo labāk. Tiklīdz bērns sāk runāt – sākam! - Pietiek ar to, ka mācām bērnam uzmanīties no svešiniekiem
85% no pāridarītājiem ir bērnam pazīstami cilvēki. Tas var būt šķietami uzticams ģimenes loceklis, draugs vai cits paziņa. Cilvēki, kas seksuāli izmanto bērnus, ir starp mums. Tas var būt jebkurš. - Kāpēc par to runāt, ja mans bērns nekad netiks seksuāli izmantots?
1 no 5 meitenēm un 1 no 8 puikām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai piedzīvo seksuālu izmantošanu (vieglākā vai smagākā formā). Ir lielāka varbūtība tikt seksuāli izmantotam nekā salauzt roku vai kāju, tāpēc diemžēl nevaram teikt, ka tas uz mums neattiecas. - Manam bērnam nav vajadzīgas zināšanas par personisko drošību – viņš man tāpat visu izstāsta
Bērns var tikt iebiedēts un manipulēts, lai turētu “noslēpumu”, un viņš par notikušo nestāsta. 73% seksuāli izmantotu bērnu klusē par to vismaz gadu pēc notikušā, 45% to neizstāsta pirmajos piecos gados, un daudzi neizstāsta nekad.
Papildus materiāli
Mājas lapas un citi materiāli
- Vadlīnijas vecāku sarunai ar bērnu
- Grāmatiņa “Kiko un roka”
- “Kiko un roka” darba lapa
- “Kiko un roka” plakāti
- Video “Kikoun roka”
- Kas vecākiem jāzina par pedofiliju
- Video “Izstāsti kādam, kam tu uzticies”
- Video “Mūsu bērni”
- Kā runāt ar bērnu par pornogrāfiju
- Tests vecākiem – cik drošas ir manas attiecības ar bērnu?
- Vebinārs “Kā ļaut bērnam piedzīvot drošas attiecības
- Kā pasargāt bērnu no seksuālas izmantošanas?
